Jaunumi

RB Investments ir Baltijas valstīs viens no lielākajiem uzņēmumiem korporatīvo konsultāciju un finanšu nozarē.

IKP kāpums Latvijā par 5.6% straujākais Eiropā, šogad izaugsme paredzama mērenāka 10.03.2013

Centrālās statistikas pārvaldes precizētais rādītājs apliecina, ka iekšzemes kopproduktam (IKP) 2012. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija vērojams 1.4% kāpums (koriģēts par 0.1 procentu punktu uz augšu). Savukārt salīdzinājumā ar 2011. gada 4. ceturksni, tas ir - gada laikā, IKP ir audzis par 5.1%. Tā kā šobrīd ir pieejams plašāks IKP izvērsums un nedaudz koriģēti arī iepriekšējie dati, tad atskatīsimies uz gadu kopumā.

Jau otro gadu pēc kārtas trīs straujāk augošās tautsaimniecības ir Baltijas valstīs, vienlaikus ES27 valstīs kopumā IKP pat saruka – par 0.3% (dati gan vēl tiks precizēti). Latvijas tautsaimniecība 2012. gadā turpināja strauji attīstīties, sasniedzot augstākos izaugsmes tempus Eiropā – 5.6%. Vēl pirms gada ar tādu pašu izaugsmes tempu bijām trešie.

IKP izaugsmi 2012. gadā līdzīgā mērā nodrošināja eksports, investīcijas un privātais patēriņš, tomēr to dinamika gada laikā mainījās. Gada sākumā būtiska loma saglabājās investīcijām, vēlāk vairāk pārslēdzoties uz privāto patēriņu, bet 2. pusgadā ļoti nozīmīgu pozitīvo ietekmi uz IKP izaugsmi deva neto eksports, 2. pusgadā nodrošinot vidēji 4.4 procentu punktu devumu IKP pārmaiņās.

Tautsaimniecībā kopējā radītā pievienotā vērtība 2012. gadā palielinājās par 5.2%. Lielāko devumu tautsaimniecības pievienotās vērtības izaugsmē nozaru griezumā veidoja pievienotās vērtības pieaugums tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, kā arī būvniecībā. Tomēr atšķirībā no iepriekšējā gada arī citas – straujāk augošas mazākas nozares - veidoja vērā ņemamu devumu (piemēram, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, lauksaimniecība un profesionālie, tehniskie un zinātniskie pakalpojumi).

IKP izaugsmi 2013. gadā vairs tik strauju kā iepriekšējos divos gados negaidām, tomēr tā saglabāsies viena no augstākajām Eiropā. Latvijas Bankas janvārī publicēto prognožu bāzes scenārijs paredz 3.6% izaugsmi. Pēc prognožu izstrādes sākotnēji publicētie dati vedināja domāt par prognožu realizēšanos optimistiskā scenārija virzienā, tomēr jaunākie dati iezīmē vairākus negatīvus signālus.

Pirmkārt, apstrādes rūpniecībā janvārī bija vērojams samērā straujš izlaides kritums. Visticamāk, tas ir bijis īslaicīgs vājuma brīdis, tomēr pastāv arī nopietni riski, kas saistīti gan ar turpmāko ekonomikas izaugsmi nozīmīgākajos Latvijas eksporta tirgos, gan iespējamo ražotāju izmaksu sadārdzināšanos elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes dēļ.

Otrkārt, februārī būtiski pasliktinājušies patērētāju un tirgotāju noskaņojuma rādītāji. Patērētāju noskaņojuma pasliktinājums, visticamāk, saistīts ar aukstāku ziemu un attiecīgi prāvākiem apkures izdevumiem. Tas savukārt negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un mazina tēriņu iespējas tirdzniecības vietās. Tātad arī tirgotājiem nesekmējas tik labi, kā varētu vēlēties. Labā ziņa šogad – zema inflācija, tādējādi, beidzoties apkures sezonas izdevumiem, algu paaugstinājumi gandrīz tādā pat mērā noteiks pirktspējas uzlabojumu.

Neraugoties uz atsevišķām problēmjomām, kopumā varam raudzīties uz nākotnes norisēm samērā optimistiski, tomēr nozīmīga loma tālākai tautsaimniecības izaugsmei būs investīcijām kā svarīgam priekšnoteikumam ražošanas paplašināšanai un ražīguma kāpināšanai. Un, lai gan eiro ieviešana te var dot pozitīvu stimulu, tomēr atbildīgi īstenotai ekonomiskai politikai Latvijā joprojām būs noteicoša loma investīciju piesaistes un darbavietu radīšanas ziņā, arī pēc eiro.

http://www.makroekonomika.lv/ikp-kapums-latvija-par-56-straujakais-eiropa-sogad-izaugsme-paredzama-merenaka

visas ziņas